Ved meiteni pie prāta! Atklāj reālo pasauli!

 

 Gribas zināt, ieskatīties. Ja iznāktu, kā būtu? Varbūt ir nevajadzīgi domāts?

 Man svarīgi.

Bet kopumā, tā vien liekas, ka es kārtējo reizi esmu visu pārspīlējusi. Tas man dabas dots talants.

Un, ja arī tā. To skaidroju ar tām patīkamajām, ... sajūtām, kas bija un kuras ir atceroties.

Jā, jā jā! Es esmu trakoti emocionāla. Ir mirkļi, ko aizmirstu, un ir mirkļi, kuros kavējos, nelaižu prom. Ilgi. Vienīgi žēl, ka neizdodas atstāt emocionālas personības iespaidu, bet gan safanojušās skuķa.

Patīkami bija. Gribas vēl?!
 Bet..Emociju sastrēgums:
Sasaldēts. Klusums. Miers. Apdomāšanās. No vienas puses.
Visu gāžu, ārdu, ballēju. No otras puses.
 Jo..Nezinu. Nezinu. Nezinu. Nezinu. Nezinu. Tevi.
 Taču..Pasaule ir viena, un šā vai tā mums kopā uz tās jādzīvo. Ignorējot. Interesējot. Vai? Ienīstot!

[20.01.2011.: Aizvien par to pašu, tas pats stāsts. Tikai citi iemsli fonā. Smagāki.]

!?

Kam man dzīvot skaistāk?

Es mīlu ar sirdi.

Ziemassvētki

Es vēlu :

Lai mīļi, balti, maigi, priecīgi, ģimeniski, patiesi, koši, pasakaini..

Lai top skaidrība - apgaismība, piparkūkas un dāvanas.

Lai sirdij silti, lai vientuļi nav. Lai smaids sejā un dzirksts acīs.

Lai dusmas, bailes un bēdas gaist.. Lai dvēselei silti!

Pamatā nepieredzējusi neziņa

 

Es mīlu magones, es mīlu Prāta Vētru, es mīlu Spogulīt, Spogulīt, es mīlu to, kas man ar šo visu skaisto saistās.

Gandrīz tā. Nē, tieši tā. Tāpat!

Mazliet nogurusi. Jā gan, nogurusi! Patīkami.

To papildina:
mīļums, prieks, sniegs, mūzika, aizrautība, interese, maigums, saziņa, vakari, tēja, sveces, miers, miegs, ledus, slidas, piparkūkas, šampanietis, vīns, slapjas drēbes, seni draugi, jauni draugi, ģimene, atradums, filosofija, kautrība, aukstums, siltums iekšā, Ziemassvētki, dāvaniņas, rotājumi, mašīna, riepa, stadions, iesnas, vēlme, sapņi, aizdomas, bailes, cerības, neizpratne, labsajūta, mīlestība, laime, kaisle, pārsteigumi, mājas, skola, atzīmes.
:)
Florence & The Machine - Dog Days Are Over
 Kings Of Leon - Revelry
 The XX - Islands
Kings Of Leon - Radioactive
Kings Of Leon - The Face
Kings Of Leon - Pyro
Kings Of Leon - The Immortals
Kings Of Leon - Be Somebody

Idille?

  Vai viss ir tā, kā tam jābūt? Vai neesmu laikam priekšā, varbūt aiz muguras? Cenšos piedzīt? Nav jausmas, un to man nebūs zināt..
Atkal jau sākas ar pasaulīgām, visapteverošām domām, līdz ļoti personīgām, kur tikai es vai es un kāds! Tas viss manā galvā.
  Bet nu, lai kā arī būtu, sajūta, ka sevi mānu. Mānu ar pārlieku pozitīvu domāšanu. Šķiet, par daudz veselīga tā man ir. Nevaru novērtēt situāciju. Viss man tik skaists. Visā atrodu kaut ko, par ko varētu uzsmaidīt.
   Tagad. Tikko, kā pārnācu mājās. Snieg. Tas dara mani laimīgu. Mandarīni. Acis iemirdzās. Kakao. Silti!
  Pat pausauli, kurā mītu, sāku uztvert par ideālu. Lai gan liedzos pretī, kad šo rakstu, taču visi fakti par to liecina. Vispār, kā šo pasauli var ņemt par ideālu? Nu nē! Es sadalu labo un slikto - to izmetu.
mmm, bet vēl brīdi, lūdzu.. tā ir tik labi. Es jūtos to pelnījusi.
  Negribas jau atzīt, ka tā visa pamatā ir Kāds, jo tad es pati nebūšu to visu radījusi. Bet. Laikam jau.
Āaa, viss ir tik saražģīti. Man patīk, ka sarežģī. Es mīlu sarežģījumus. Vajag, lai kāds atšķetina.
  Zinu tik vienu. Domāju par vienu. Vai vajag vienu?  Kas notiek tā viena galvā?
Saprast vēlvienu tādu jucekli, kā pati es esmu, ir tik sarežģīti. Un man tā tas patīk. Ja vien vēl varētu no viena gala sākt atpiņķēt. Bet nu pat galu nevar atrast. Speciāli?!
Miljons. Vēl vērtīgāks. Kaut varētu nozagt! Pacīnīties, uzvarēt.
  Mācos turēties pretī, tik ļoti negribas visu sabojāt. Un tik ļoti gribas ļauties saviem impulsiem. mm Ļauties, bez runām rīkoties. Atminēties un smaidīt.. Izjust! Saprast! Saprast, ka tas dara laimīgu, ka tas, ko daru, ir tas, ko vēlos.
.....
nu ko vēl?
Sniegs mani apžilbinājis? Ziemassvētku smarža?
arī..

Klausos latviešos. Deem, nu tādi romantiķi! āaaa, man patīk.

Atliek iemācīties

Apburta sēžu, dzeru pie virtuves galda kafiju, netīšām ieurbusies viņā. Pārskatu domās vakara izdzīvoto filmu.
 Pēkšņi mans smaids apraujās.
Es iedomājos par to, ka nezinu kā rīkoties tālāk. Jautāju, ko man darīt!?
Viņa uz mani paskatījās ar aizkaitinātu skatienu un teica: ''Kāpēc vienmēr ir viss jāsabojā? Dzīvo mirklim, izjūti to, nododies tam. Izbaudi! Kāda jēga domāt, kas būs? Kam būs būt, tas arī notiks.''
  Apjukusi, apstulbusi sēžu līdz brīdim, kad saprotu, par ko viņa runā. Smaids atplaukst. Bailes, raizes, satraukumu atstāšu sniegā.
Kavējos mirklī.
   Kad pienāks tas 'tālāk', tad arī domāšu. Nebojāšu visu ar plānošanu, jo neparedzamajam 'tālāk' izdomātais plāns var galīgi nederēt, un mirklis var būt sagandēts veltīgi.
  Tātad, kur es paliku?! Šķiet, pie baudīšanas, mmmmmmmm....

Banalitāte sev netipiskā laikā vairs nav banalitāte..

Lai arī kādu laiku neko diži sakarīgu neesmu spējusi pateikt, es tomēr vēlos brīdināt.
Nav ilgi jāgaida, kad atkal dzirdēsim ik uz soļa dziesmas - All I Want For Christmas Is You - vārdus. Man tas liekas it kā banāli, lai arī ir laiki pienākuši, kad neko vairāk, precīzāk, neko citu cilvēki nevar vēlēties. Vispār svētki paši par sevi mēdz tādi būt.
BET! Kad kāds, kurš galīgi nav banāls, ko tādu saka, tad tas liekas tik trakoti patiesi, skaisti un mīļi. mmm. Lai arī nolietoti, bet gluži labi der!

 Vienmēr esmu mīlējusi orģinalitāti, tādus pašus pārsteigumus un vēl, turpinot tādā garā. Bet nu, es atzīstu, man banālisms arī sāk iepatikties. Laimīgs cilvēks kļūst banāls, un muļķis ir banāls; tas ir fakts.
Laimīga?! Ja jautā, kādēļ esmu tik smaidīga un kādēļ izskatos apjukusi.. Protams, ir prieks, sirdī siltums, mīļums, maigums un .. Savā veidā nozagta! :)
mmmmmmmmm

Tik daudz ko gribas izkliegt:
Āaaaaa!
Es mīlu sniegu! Es vēlos sniegu!
Es mīlu apjukumu!
Es mīlu to dīvaino, patīkamo sajūtu!
Es mīlu tos, kas liek man tā labi justies!
Es mīlu vakarus un naktis!
Es mīlu mīlīgumu!
es mīlu, mīlu, mīlu, mīlēšu...
mmmmmmm

Trakums, drīz jau varēs ballei posties, kleitu vilkt, piparkūkas cept, pušķot eglīti, just to ideālību, dāvināšanas prieku. mm   /no smaidīšanas jau vaigi sāk sāpēt/ :)

na naaa naaa

Ziemas mīlestība

Skan Robija Viljamsa disks.
Ārā sniegs. Man lielie prieki. mm
Jau pikošanās, vārtīšanās, baltā būšana.
Piparkūkas, mandarīni, karstvīns, pastaigas vakaros.
Drīz Ziemassvētki. Jau noskaņa gavilē. mm :)

Muļķa sirds

Apjukums, sajukums

Miljoniem domu prātā. Miljons atbilžu, izanalizētu kļūdu, miljons solījumi sev, miljons stundu filosofēts. Taču, kad beidzot var vērt muti vaļā un rīkoties, tad neko stingru, spēcīgu nevaru sameklēt. Noslēpies. Īsta vētra pa to laiku galvā. Un iznāk tik āaamm, ēeem + primitīvi pārpalikumi. Apkārtējais vai kāds īpašs samulsinājis. Un tad es eju mājās, braucu mājās vai vienalga un domāju, ko es, pie velna pateicu?! Sasodīts, parasti jau nevar labot darīto.. parasti.
Man nav jausmas, ko es gribu, ko man vajag vai vajag, vai varu. Viss kājām otrādi apmests, viss strauji griežās. Griežās arī manī. It kā nav vēl pavasaris, bet kaut kas nav kā nākas. Nē, drīzāk, nav, kā ierasts!
Savā ziņā patīkama sajūta kādu reiz tēlot muļķa skuķi, bet nu jau pietiks. Es, mans nomaldījies prāts, tā parasti nedarās. Vienmēr ir gribēts parādīt, cik stipra, cik plaša, cik atšķirīga ir mana .. mana? Mana dvēsele. Vienmēr tiekusies pēc cēluma, pēc novērtējuma.
 To par tādu lūzumiņu varbūt varētu saukt?! Vai savaldzinājumu?! Un es zinu, kas ir pie vainas. mm :)

Es tik eju, smaidu, iekšā smejos. Slinkojot, baudot, sapņojot. Derētu sapņus realizēt, jo tie pavisam labi. Kārdinoši, bailīgi labi!
http://www.youtube.com/watch?v=eWUC5Q0RCAA
http://www.youtube.com/watch?v=1cQh1ccqu8M

mm

Ai karamba, kā man patīk kaitināt brāli un spēlēt šim uz jūtām. Viņam tad tādas pērles nāk ārā ;D
Jā, viņš ir man pats labākais.. nuūum savā ziņā!

Ir jau arī vēl daži labākie..labākās. na na naaaa
Ir arī tagad tēja.
Un jā, man tā negribas mācīties. Vēl nevienu dienu tā stundās nebiju sapņojusi kā šodien. Pat fizikā. uī. visu laiku guļu.
Ou mēeen, kā man patīk gulēt!

Tāds foršs slinkumiņš. Vispār sajukums. Rītvakar varētu..hm, ko padarīt pēc skolas.

Galerija Rīga

17.,18. NOVEMBRIS

 Atpūtiņ pirms brīvdienām

 Tur augšā tik skaisti bija. Baudāmi.

 Arī uguņošana no turienes bija skaista

šo bildi mēs atcerēsimies ;D

Dankeschōn

Tik forša ir sajūta, kad vienalga.. varbūt ne gluži vienalga, bet tā, ka vairs nesāp tik ļoti.
Tā mīlestība tomēr bija. Ja arī bija, tad, lai paliek. Maz laba nesusi. Nav vērts gandēt vienam otram dzīvi. Man patīk, kā tagad ir, kad mums nekā nav. Jau divi mēneši.
Mans mīļums ir brīvs, acis redz ne vairs tevi, bet to, kas liek vaigu muskuļiem smaidā savilkties, ausis dzird ne vairs tevi, bet to, kas liek uz mirkli elpai aizrauties, paklusēt un jā, sirds atgūstas pamazām. Paldies vakara pastaigām, jokiem, smiekliem (ak, kā man smieties patīk!), veltītajai uzmanībai, raizēm.. tiem, man mīļajiem! mmm. Es to novērtēju! Viņu visu dēļ un sevis dēļ bez tevis iztikšu.

Ja man likās, ka tu esi mana pasaule, tad es biju muļķe un pamatīgi kļūdījos. Tu uz pusi man tik daudz prieka nesniedzi, kā tagad man apkārtējais. Bet nu tās rozā brilles sākumā ar tā nekas bija. Nu un jā, tu žilbināt proti!
Un, man tagad vienalga. Es vairs neņemšu vērā bailes, es vairs nestiepšu gumiju. Es negribu zaudēt nepamēģinājusi.. Kaut ko no mums būšu mācījusies. Šķiet, paldies arī tev!

http://www.youtube.com/watch?v=1cQh1ccqu8M

Clever girls like clever boys

Bilde saka visu, ko gribējās teikt. un pat vēl vairāk.
/tik nevainojams .. tik lielisks!/

http://www.youtube.com/watch?v=PxFuHOmxpUg&feature=related

Accident

Piemājas veikala pārdevēja uzplēsa rētu un lika aizdomāties - 
...ja jau 15.aprīļa naktī piedzīvoju sirds apstāšanos...

...ja otro reizi ievilku pirmo elpu...
...tad jau kaut kas paredzēts vai neizdarīts bij' palicis..

Filozofēju ar Placebo (http://www.youtube.com/watch?v=3_NME1Iu79U) fonā!

Yeah

Dīīvains, pavisam dīvains rīts..taču priecīgs!
Šodien ar manām mīļajām tiekos. Sen tā nebūs bijis, ka visas vienkopus sabrauc un vēl tam pie manis. mm
Gaidu, gaidu vakaru. Tik daudz ko runāt, tik daudz par ko smieties. :)

Jāa, manas mīļās

Today

The Kooks - Ooh La (tik jauka dziesmiņ)
Šonakt sapņoju, ka lidoju uz Angliju, precīzāk, uz Londonu. Bet, kas tālāk notika, es neatceros.
Šie puiši būs mani ietekmējuši ar savu smuko akcentu un angliskumu! :)

Šodienas plānā ir aizbraukt uz Uzvaru..
Lai jauka diena!

Tik labi, interesanti un jautri bijis

Sentimentālisms bieži apciemo

Rakstu es sev, un no citiem tas man ar slēpjams nav. Vienīgi var nesaprast un neinteresanti likties.
__________________________________________________________________
Jau trešā brīvlaika diena. Aizvien sēžu mājās. Negribas neko, gribas visu kaut ko. Es labprāt rudeni pabaudu, silti saģērbjoties, eju ārā, ar tēju sēžu uz palodzes un vēroju putnus, lasu kastaņus, eju ar vācu aitu pastaigā. Domāju, nedomāju. Smaidu un skumstu. Laikam vajadzētu ar kādu ko pasākt. Slinkums pašai sevi skubināt.
___________________________________________________________________
Ģitāra kā nomesta, akordu, dziesmu lapas pa gultu izkaisītas. Deg svece. Kūp tēja krūzē. Es tam visma pa vidu. Skan mierīga, man mīļa mūzika. Labās rokas pirksti ir zili, katrs pieskāriens klaviatūrai mazliet sāp. Sirds arī sāp. Pietrūkst tās gaismas, kas dzīvoklī, pietrūkst augstās trepes, pietrūkst Uzvara. Sailgojos pēc mājām, pēc vecā, pierastā. Atcerējos. Nostaļģija! Varētu aizbraukt, patiesībā, ļoti gribas atkal pa tām ieliņām, taciņām pastaigāt. Kopš vasaras nav būts. Jā, un tad man atkal sāpēs. Un man ir bail. Bailes no sirdssāpēm jaunām. Varētu kādu uzaicināt līdz..
____________________________________________________________________
Un jā, ar visu to mainīšanos, sava dvēseles cēluma celšanu esmu atgriezusies pie ģitāras, nedaudz pie bildēšanas, pie dzejas, pie dabas un mācīšanās. Mani atkal sāk saistīt viss it kā ikdienišķais, kas ir pat ļoti baudāms. Tas mani pašu ļoti iepriecina. Tik maz vajag, lai būtu priecīgs, laimīgs. Bet nu vienam priecāties ar nav interesanti. Visi kā tādas vecas rudens sēnes.
___________________________________________________________________
Pēdējās naktis tik skaistas, gaišas, smaržīgas un klusas. Žēl, ka nav kāds kaimiņš tuvumā, ar kuru vēlā vakara stundā varētu iziet pabaudīt.. Man vienmēr naktis un agri, agri rīti, kuros nav jāsteidzas itin nekur vairāk patikuši kā dienas. Dzīvotu Mārtiņš tuvāk, es noteikti vakar ap pusnakti būtu pēc tā piena kafijai aizgājusi un vēl kopā to iedzērusi..
___________________________________________________________________
Sajūta, ka manī divas personības vai arī viena ar vēlmju maiņām mīt. Tā ir! Gribu mieru, klusumu, divvientulību, mūziku; negribu klusumu, gribu kņadu, drūzmu, ballīti. Diennakts viņām abām uz pusēm sadalīta.

Sasodīts! Sasodīts! Man patīk dzīvot. Man patīk meklēt savu harmoniju. Ārprāts, kā gribu to atrast, jo tad man šādi prātā nebūs jājūk..Es bez harmonijas nevaru. Ar ko kopā, lai rada to?!  mmm piparmētru tēja!
___________________________________________________________________
Jā, laiciņu, kā nebija rakstīts, jo devos un dodos pa pasauli, raujos uz pusēm, lai aizmirstos, lai liktu ko vietā, lai sāktu ko jaunu. Labāku. Ir jau ir vairāk prieka, smiekli, vairāk baudīšan. Zinu tagad arī to, ka tā nešpetnākā bauda visu padara interesantāku, bet dažkārt - tik interesanti, ka galva par traku sāk griezties un vēderā kņud. Tas, ja par daudz. Un, ja par daudz, tad es vairs nepatīku sev, un man ir kauns. Tā 22.oktobra naktī es pēkšni kļuvu skaidra un sāku domāt, ko pie velna es daru. Alko, cigarettes, gandža. Man to tik daudz nevajag. Es labāk eju karuselī griezties vai gaidu tās jūtas, kas visu kājām gaisā apmetīs.
___________________________________________________________________
Bet nu jā, tas viss man kā piedeva. Bišķīt garšvielas asākai garšai, bet, ja par daudz, tad nav labi vairs. Ak vai, nu kāpēc garšas kārpiņas pie visa tik ātri pierod?! Kāpēc es pati pie visa pierodu un, ja vaļā vajag tikt, netieku?

ŠODIEN

     Šodien -

Man ir foršs opis, kurš itkā ēst nemāk taisīt, bet tomēr ar pankūkām pēc skolas sagaida.
Man ir kaitinošs brālis, kurš var piektdienās neiet uz skolu, bet man, protams, jāiet.
Man ir ūbergādīga un mīļa mamma, kas mīl mūs!
Man ir smieklīgas draugi, kuru dēļ es smejos.
Un man ir sastiepta ahileja, kuras dēļ ar kruķi lecu.

Jūtu pasaule pār prātu valda

.. prātīgākam, apdomīgākam būt! Nē, nē, tas nekam neder!

Prāts tik matemātikā un fizikā vajadzīgs. Varbūt vēlāk kaut kur vairāk, bet vēl jau nē. Ja nu pēc kādiem gadiem 10-13, kad par kauliem, bērniem, suni un māju būs jāuztraucas. Tagad tik ar savu jūtu pasauli dzīvot.
Tā pār prātu valda, ar to vienmēr esi patiess. Ar to var tik pat daudz un vēl vairāk sasniegt. Bez liekuļošanas, melošanas, naida, savtīguma. Tā padara cilvēku par interesantu visiem, tā padara skaistu, tā pievelk. Un nav tiesa, ka ar to vien dzīvojot, tu sevis ierobežošanu nepazīsti. Tā nu dien nav!
Kādu dienu tu pamosties un apjēdz, ka nekur negribas iet, gribas savā istabā uz palodzes pie mīļākās mūzikas dzert tēju, lasīt grāmatu vai nu ko tai brīdī kārojas. Re, tā pasaule zin!
Tā pasaule ir interesantāka un krāsaināka. Daudz vairāk smaida. Daudz vairāk mīļuma, mīlestības un atklāsmes. Tā vairāk iepriecina, tā liek būt laimīgam, tā māca just un izrādīt jūtamo!

Met malā to nopietnību! Atrodi sevi! Dzīvo dzīvu dzīvi! Ejam pļavā, mežā, ejam gar jūru?!

Esi man tā, lai es jūtu...

19. aprīlis 2009.

18:25 (kopdarbs)

Sveiks!

Zini, Mīlīt, atkal sapņoju, ka esi mans. Un ne vien sapņoju, bet ceru, ka drīz būsi..
Es labprāt dodu Tev savu iekāri, savas domas, nākotni un visu, ko vēl varu dot. Bet Tu? - Tu (Viltnieks!) man dod tikai smaidu (pagaidām ar to man arī pietiek). Drīz man nepietiks ar mazumiņu, ko ieguvu, saņēmu toreiz - man vajadzēs vēl. Vēl Tevi!
Tu saproti mani? Vai Tevi vairāk, vai vispār nemaz.
Sazin, ko Tu domā tagad, jo zinu, ka atkal tikai smaidi. Eu, vecīt, nu nav Holivuda! Runā ar mani! Rīkojies! Tu tak zini, ka dari mani traku?!
Tikai tāpēc, ka esi tāds, manas domas neatstājas no Tevis. Es varētu sperties Tev pretī, virsū, bet nezinu vai gaidi to no manis, tādēļ pieturēšos pie teiciena 'Muhameds iet pie kalna, ne kalns pie Muhameda'.
Ō, tikko pamanīju, kā man ir atvēries kaktusa zieds. Atveries arī Tu man, manu mīļo Kaktusiņ*!

Un šos vārdus es Tev saku, lai tos pārlasītu: esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag Tev!

Tava Kārumniece

 /nu zinies, ārprāts!/ ;D

RECEPTE, kādai vajadzētu būt ikdienai.

20. februāris 2009.

23:15 

Būtu katra diena man tāda...
Rīts. Bez sapīkušas un nogurušas sejas grimasēm. Bez ilgās stāvēšanas pie spoguļa un drēbju skapja. Zaļā tēja un `nieki` brokastīs. Ar mīļākajām, siltākajām drēbēm, smaidu un pofigēnu uz skolu.
Skolas solā sēžot, darbojas prāts, nenāk miegs, nekas nekaitina. Negribas gulēt. Viss liekas interesanti.
Apkārtējie liekas neitrāli, normāli-tādi, kas nesaista un neizraisa negatīvas emocijas.
Vēlāk, ejot uz māju pusi, jebkādi laikapstākļi liekas forši. Pietiek naudas, lai ieietu veikalā nopirkt Mangalīti. Kājas, rokas un seja nesalst. Neliekas nogurdinoši kāpt augšā uz dzīvokli pa daudzajiem pakāpieniem.
Mājās ieejot, nav problēmu, ir vēlme ievest kārtību. Siltās vilnas zeķes, jau glīši sakārtotas uz gultas, gaida pēdas. Ūdens priekš tējas uzkarst ātri un vēlās, mammas sagatavotās, pusdienas atrodamas ledusskapī. Ģimenei nav problēmu. Mācības-nekas nav jāmācās* Brīvs vakars-izklaide, tikšanās, prieki un piedzīvojumi. Iemīļotais seriāls. Duša. Salds miegs, pozitīvi sapņi un atkal veiksmīgs rīts... (Laimes hormōni pāru pārēm!)

Liekas varen`labi, pat nedaudz slimīgi-pedantiski labi.
(iesvilpjam visam, vienalga, atslābstam!)
Katram ir savas ideālas dzīves plāns `un` vai `vai` sapnis, pēc kura VAR(!) dzīvot.

/āaah, cik forši tā bija. Vairāk, kā gads pagājis un es aizvien tā domāju!! Var tā! Tik savu prieka avotu, savu mīlestību atrast!/

Auksta dvēsele

Iedūrās tā doma, kas šai tekstā ievīta:

Laikam tev sāk pietrūkt gaisa,

Būs man jāatver plašāk logs.

Manis tikko radītā glezna

ir ne visai izdevies joks.

                                                               /Dons-Kolekcionārs/

Šodien sajutu, ka tāda rutīna maziņa paspējusi ieieties. Nu un tā kā jau 24.09.10. nosolījos sev ''try a new life without you'', tad šodien to atcerējos, un tas mani uzvedināja uz skumīgām latviešu dziesmām. Klausoties gandrīz katru Dona skaņdarbu, jūtu kādu saistību tajā ar sevi. Patiesībā, viņš ir pavisam labs. No Talantu Fabrikas laikiem, ui, kā audzis!

Smuki, smuki tie teksti. Nav tādi kaili, bet gan samudžināti. Tādi, kurus saprot tie, kas izdzīvo to, par ko dziedāts.

Kolekcionārs
Ja tu man esi
Tukšums
Leila
#Vēl nav tik vēls

Svieciens RUDENĪ - manā skaistākajā gadalaikā!

Mūzika, kura sāp līdzās

Kopš 2004.gada Ziemassvētkiem man ir tāds disks, jau diezgan saskrāpēts, kas no skapja tiek izvilkts, kad ir pavisam bēdīgi, kad ir drausmīgākās dusmas, kad sāp, kad nezinu, ko darīt!

..un tad es dziedu! Un tad es izraudos. Un tad man paliek labāk!

Paklausīties un lejuplādēt :
The time has come - http://www.foxplay.biz/?m=m...
Sen tu lūdz - http://www.foxplay.biz/?m=music&q=...
Stils nevainīgs - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Blind actor - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Young heart sweet -  http://www.foxplay.biz/?m=music...
Četras sienas - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Little baby - http://www.foxplay.biz/?m=musi...

bez izņēmumiem, palika labāk arī šoreiz

Nekas vairs nebūs tā

Neviens tevi tā nemīlēs, kā es mīlēju (vēl mīlu?)! 

Un es nedomāju to tā, cik stipri, jo vai tad var, kaut kā izmērīt?!
Es to tā sarežģītāk..

Veca draudzība nerūs

30.,31. JŪLIJS

RŪTAS

   Kalendārā pie 30.jūlija man stāv ierakstīti daži vārdi: Rūta, mopēds, 7l, ceļš, Klāvs, rīts. Tas vien to vakaru neraksturo, bet rosina man atcerēties, kā braukājām ar to pusdzīvo mopēdu, kā gājām savas bērnības takas, kā sēdējām, pļāpājām un pārsteidzām ar saviem piedzīvojumiem. Vēl līcīši un kisiņi Pāces centrā. Tumša, tumša nakts. Tad vēl bija tik silts, ka pus četros no rīta maiciņās staigājām. mm

   Aina acu priekšā, kā guļam blakām uz ceļa ar skatu zvaigznēs. Viss griežas un līst lietus. Tad tā draudzības saikne man pavisam stipra likās. Aizvien liekas!

   Un vēl! Cik es laimīga nākošajā rītā tos 10km soļoju mājās. Es tiešām staroju..

Rūčumiņ, gaidu tevi atkal ciemos. Es apsolu saņemties, laboties un aizlaist ar pie tevis! ;p

Piektdienas dienas

10. SEPTEMBRIS

Mēs strādājam un atpūšamies vienlaikus!

Kitij, bija forši. Tās krācītes bija foršas un zem tiltiņa pavisam forši.. ;D

17. SEPTEMBRIS

Pa priežu mežu skraidot, svaigu gaisu elpojot, vesels kļūst.

Braucām pēc brūklenēm, bet to tur galīgi maz bija. Tik panašķēties!

Pirmo reizi dzīvē. Tādas man tik grāmatās bija redzētas.

Vienas vienīgas mušmires man ceļā. Bet skaistas!

Tevi… nu jā un varbūt pat ļoti

Ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass.

Bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu.

Tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos.

Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti.

/Imants Ziedonis/

*Man pats mīļākais un skaistākais. Rudens mm. Jau jūtās mm. Dāvinu sev dzimšanas dienā! (7dienas un +1)

Līdz manis iedomātam ideālam..

   Man istabā top uzlabojums. Nu tas tad, kad iedvesma (dažas reizes gadā vai dažas reizes nedēļā). 

Siena krāsu mainījusi. Koks vēl, kas gadu jau krāsojas, kā īstie, gadalaikiem mainoties.. nu tā kaut kā.

Kas?Ko?

  Kaut kam gatavojos, kaut kā dēļ atpūšos. Kaut ko gaidu. Nav jausmas ko..

Ierastā, pašu kaltētā piparmētru tēja ar medu un šokolādes cigarella uz manis pašas istabas palodzes, šovakar!

Šodien Gētē urbjos

#Pār visiem likumiem stāv viens: neatlaidīga cenšanās uz augšu, cīņa pašam ar sevi, nekad nerimstoša cenšanās pēc lielāka dvēseles cēluma, pēc augstākām atziņām, pēc mīlestības.

#Ja jūs pret cilvēku izturētos tā... it kā viņš būtu tāds, kādam tam jābūt un kāds tas varētu būt, tad viņš arī kļūtu tāds, kādam tam jābūt un kāds tas varētu būt.

#Mīlestība neraizējas par to, kas bijis: uzliesmojusi spēji un apžilbinoši kā zibens, tā neko negrib zināt nedz par pagātni, nedz par nākotni.

#Tomēr lielākā laime dzīvē un lielākā veiksme ir labs noskaņojums.

#Vīrietis sākas ar cieņu pret sievieti.

Izraksts no telefona īsziņu melnrakstiem

11. SEPTEMBRIS, SESTDIENA

Braucu. Pulkstens 8.23, nesaprotu, kur jaunie cilvēki brauc, nesaprotu, kāpēc vecītis no pansionāta jau tik agri šņabi dzer. Galva tik dulla, tāda pati, kā pēc sienas krāsošanas, acis asaro, bet es braucu, lai vēl 6 stundas brauktu.
Vēl migla, saules nav, velk uz lietu, un es aizvien nesaprotu, kur viņi visi brauc.
  [9:34]
Mēs braucam. Busā neierasti sērīga noskaņa - esam mazākumā. Dievs dod, lai mēs uzvarētu ar to spēku, kas mums ir!
  [11:23]
Esam tālu. Kauguri. Iekāpj 5 meitenes. Neesam vairs mazākumā. Uzplaukst prieks. Busiņš čalo!
  [mājās]
Nekad iepriekš nedomāju, ka varētu priecāties par ziņu, ko saņēmu pirms pašas spēles. Šķiet, tā man to pacilātību un spēku deva cīnīties tai kartupeļu laukā. Cīnīties, ja ne par gūtiem vārtiem, tad par zilumiem gan, jā. Nekad ar tādu prieku azartu un atdevi nebiju spēlējusi. Ceļi zili zaļi sapampuši, rokas sasistas. Prieks!
[vakars]
Spēki atrodas, lai visu nakti un vēl turpmāko dienu bez nevienas miega minūtes izballētu. Sasodīti labi, visur noballētu..

Kaut kā pieaugusi un pavisam neatkarīga sajutos!:)  (pēc 11dienām +1, bet diez vai tas tā pēkšni visu maina. a ja nu?)

I.Z.,Piparmētru tēja

    ''Vislielākā bauda ir vērot cilvēkus,'' teica Stendāls. Bet, ja skatās no augstāka skatpunkta, tad gluži tāpat, kā vērot viņu uzvedības, viņu domāšanas modeļus. Gēte un Kamī... Var izlasīt, kā viņi modelējuši cilvēku darbības veidus šai pasaulē.
    Gēte:''Pār visiem laikiem stāv viens: neatlaidīga cenšanās pēc lielāka dvēseles cēluma, pēc augstākām atziņām pēc mīlestības.''
    Bet Kamī? Kamī: ''Vajag tikai sākt soļot uz priekšu tumsā, mazliet taustoties, un mēģināt vienīgi darīt labu.''
Abi gudri. Abi labi. Tikai Gēte runā no augstā ''Hennessy'', Kamī - no mūsu apakšējā - ''Dzērveņu liķiera'' plaukta.
    Un tomēr vēl ir trešais - visu aptverošais runātājs un teicējs. Jāmeklē runāt ar to.

Camp in Lithuania

28. JŪNIJS - 2. JŪLIJS

Esmu es Latvijos mergaite un negribētu būt Lietuvas meitene, 

tāds man tas secinājums pēc šīs nometnes!;D

Jāņa meitas

 23. UN 24. JŪNIJS

Prieks, ka tepat laukos svinēju Jāņus. Te vismaz tā īstā smarža un sajūta. 

Siers un alus. Milzonīgs ugunskurs. Noskaņa. Prieks. Miers. Rīts!

ma mammī!

Bauska - Iecava - Ķekavas aplis - Baloži - Rīga - Murjāņi - Stelpe - Valmiera - Brenguļi - Valmiera - Ķekavas aplis - Bauska - mājas, mīļās mājas!

18. UN 19. JŪNIJS

Man patika, pat ļoti patika. Cikos mēs stopēt sākām es neatceros, bet nu līdz Valmierai tikām 6h, bet atpakaļ nedaudz vairāk kā 2h. Celtnieks, precēts krievu pāris, Uldis Dumpis, baigais čalis-neatceros, kas viņš bija, LU lektors, polis, policists ar netrafarēto mašīnu un pazīstams puisis! Tā mēs aizlaidām un atlaidām. Tas saucās, ka braucām uz izlaidumu. Nu jau biju azartā un ne vienu vien reizi pa vasaru ar stopiem braukāju.  

Galvenais, īsto ceļa biedru! :)

Mežotne ballītēe

11. UN 12. JŪNIJS

Baļļuks varēja būt dikten labs, bet bija tikai labs, jo radās daži čēpē. Lietus un bērkoņi, zibeņi gandrīz netraucēja. Bija vikingu māja, ugunskurs, 13cilvēku kompānija. Bija arī teltis, kuras nevajadzēja. 

Galvenais, mēs savācāmies pilns busiņš, aizbraucām un palikām. Tā teikt, diezgan cilvēcīgi, ar vakara pļāpām, gulēšanu busiņā, agra, agra rīta peldi, pastaigu pa pilskalnu.. Chill

 

BET MAN PATIKA RĪTS VĒL VAIRĀK KĀ VAKARS!:)

Rīga - Bulduri

3. UN 4.JŪNIJS

Braucu, lai sakārtotu domas, nomierinātos. Taču tā vietā es pavisam aizmirsos un lieliski pavadīju 2 dienas ar draudzeni, klaiņojot pa Rīgu un gulšņājot pie jūras!

Brīdis, kad man vasara sākās!

2.JŪNIJS

Pulkstens ap kādiem desmitiem vakarā. Es izeju ārā un viss tik skaists. Tādas neaprakstāmi ugunīgas debesis gaisā un dūmakaina tumsa virs zemes.

Pa seju!!

Atliek vienreiz būt bravūrīgai, ar baru aiz muguras un nosaukt skuķi vārdā, kas viņu vistiešāk, manuprāt, raksturo, lai debesis virss manis savilktos un sāktu bliezt ar zibeņiem pa maniem nerviem no visām pusēm. 
Par to vienu vienīgu vārdu es atbildētu - ja bļautu uz manis, es klausītos, ja sistu es miera stājā stāvētu. To būtu pelnījusi. Bet, kamdēļ tās pārējās orģijas, neticamie stāsti? Es jau kā necilvēcīgs pasaku varonis sāku justies. Neesmu es tik liela dzīves baudītāja. Miers mani raksturo un vēl klusas uzdzīves, nevis tā dullā trakošana, kurā iekļauta visa kā pamēģināšana, ar visu ko.
Visas mazās muļķības es pēcāk nožēloju, bet nu tādus jokus es neesmu strādājusi. Un vēlreiz - es neesmu mežonis`!
Labāk ar dūri pa seju būtu dabūjusi, nekā tai visā klausījusies. Bet nu, neviens nav teicis, ka vēl nedabūšu. ;D

Man mīļākā pilsēta!

17. un 18.jūlijs

Tik satriecoši lieliski pavadītas divas tveicīgas vasaras dienas ar ūberforšiem cilvēkiem. Klaiņošana, pētīšana, atpūta, skaistums, tumsa, dejas, rumba, oficiants, uguņošana - līdz traki beigtai mugurai nodots! Pašai prieks. Laikam būs jāievieš kā tradīciju, jābrauc katru gadu uz Kuldīgas svētkiem. Laižam tad, ja?!

Neatminamās mīklas!

 Tu man teici, ka viens cilvēks otram mūžam paliks mīkla. Bet man gribas, lai nedaudz, tikai mazliet atkailini savu noslēpumainību.
  Es zinu, ka tu kaislīgi mīli būt neprognozējams. Nu lūk, te ir iespēja satriekt visus vai tikai mani vienu, jo es aizvien neticu, ka tu varētu ļaut sevi izprast kaut mazliet. Taču es tomēr ceru..

Klausos:

 Madcon - Glow http://www.youtube.com/watch?v=7qNceBF2b0E

Pirmoreiz..

Nav ne jausmas, kā tā skaisti iesākt savu blogu.

Man patīk savā prātā visu ko apcerēt, tik slinkums pierakstīt vai arī nav tā papīra pa rokai! Dažreiz nāk tādas zelta domas, kuras it kā vēlāk izlikšu skatāmā materiālā, bet vēlāk - 'kur tās palikušas?', tāpat, kā sapņi aizmirstas, kad esi atvēris no rīta acis.
Tā nu es šodien pirmo reizi, savas pārdomas uz vietas pierakstīj, no ģeogrāfijas klades izplēšot lapu, izvelkot zīmuli un tur pat autobusā sāku aprakstīt vīrieti ar želējā salipušiem matiem, par tantiņu mazu smalciņu, kas pēc More cigaretēm nesa un kārtīgu, uzpucējušos omīti blakus solā. Diez viņi juta, ka rakstu par viņiem? Noteikti domāja, ka kādu algebrisku nevienādību risinu. 
Bet nu jā, no manis varēs sagaidīt īsus, garus ierakstus, I.Ziedoņa dzeju, citātus, dziesmas, kas nes pauri nost un bilžu galerijas!