Nav ilgi jāgaida, kad atkal dzirdēsim ik uz soļa dziesmas - All I Want For Christmas Is You - vārdus. Man tas liekas it kā banāli, lai arī ir laiki pienākuši, kad neko vairāk, precīzāk, neko citu cilvēki nevar vēlēties. Vispār svētki paši par sevi mēdz tādi būt.
BET! Kad kāds, kurš galīgi nav banāls, ko tādu saka, tad tas liekas tik trakoti patiesi, skaisti un mīļi. mmm. Lai arī nolietoti, bet gluži labi der!
Vienmēr esmu mīlējusi orģinalitāti, tādus pašus pārsteigumus un vēl, turpinot tādā garā. Bet nu, es atzīstu, man banālisms arī sāk iepatikties. Laimīgs cilvēks kļūst banāls, un muļķis ir banāls; tas ir fakts.
Laimīga?! Ja jautā, kādēļ esmu tik smaidīga un kādēļ izskatos apjukusi.. Protams, ir prieks, sirdī siltums, mīļums, maigums un .. Savā veidā nozagta! :)
mmmmmmmmm
Tik daudz ko gribas izkliegt:
Āaaaaa!
Es mīlu sniegu! Es vēlos sniegu!
Es mīlu apjukumu!
Es mīlu to dīvaino, patīkamo sajūtu!
Es mīlu tos, kas liek man tā labi justies!
Es mīlu vakarus un naktis!
Es mīlu mīlīgumu!
es mīlu, mīlu, mīlu, mīlēšu...
mmmmmmm
Trakums, drīz jau varēs ballei posties, kleitu vilkt, piparkūkas cept, pušķot eglīti, just to ideālību, dāvināšanas prieku. mm /no smaidīšanas jau vaigi sāk sāpēt/ :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru