Vai viss ir tā, kā tam jābūt? Vai neesmu laikam priekšā, varbūt aiz muguras? Cenšos piedzīt? Nav jausmas, un to man nebūs zināt..Atkal jau sākas ar pasaulīgām, visapteverošām domām, līdz ļoti personīgām, kur tikai es vai es un kāds! Tas viss manā galvā.
Bet nu, lai kā arī būtu, sajūta, ka sevi mānu. Mānu ar pārlieku pozitīvu domāšanu. Šķiet, par daudz veselīga tā man ir. Nevaru novērtēt situāciju. Viss man tik skaists. Visā atrodu kaut ko, par ko varētu uzsmaidīt.
Tagad. Tikko, kā pārnācu mājās. Snieg. Tas dara mani laimīgu. Mandarīni. Acis iemirdzās. Kakao. Silti!
Pat pausauli, kurā mītu, sāku uztvert par ideālu. Lai gan liedzos pretī, kad šo rakstu, taču visi fakti par to liecina. Vispār, kā šo pasauli var ņemt par ideālu? Nu nē! Es sadalu labo un slikto - to izmetu.
mmm, bet vēl brīdi, lūdzu.. tā ir tik labi. Es jūtos to pelnījusi.
Negribas jau atzīt, ka tā visa pamatā ir Kāds, jo tad es pati nebūšu to visu radījusi. Bet. Laikam jau.
Āaa, viss ir tik saražģīti. Man patīk, ka sarežģī. Es mīlu sarežģījumus. Vajag, lai kāds atšķetina.
Zinu tik vienu. Domāju par vienu. Vai vajag vienu? Kas notiek tā viena galvā?
Saprast vēlvienu tādu jucekli, kā pati es esmu, ir tik sarežģīti. Un man tā tas patīk. Ja vien vēl varētu no viena gala sākt atpiņķēt. Bet nu pat galu nevar atrast. Speciāli?!
Miljons. Vēl vērtīgāks. Kaut varētu nozagt! Pacīnīties, uzvarēt.
Mācos turēties pretī, tik ļoti negribas visu sabojāt. Un tik ļoti gribas ļauties saviem impulsiem. mm Ļauties, bez runām rīkoties. Atminēties un smaidīt.. Izjust! Saprast! Saprast, ka tas dara laimīgu, ka tas, ko daru, ir tas, ko vēlos.
.....
nu ko vēl?
Sniegs mani apžilbinājis? Ziemassvētku smarža?
arī..
Klausos latviešos. Deem, nu tādi romantiķi! āaaa, man patīk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru