"domu teātris te acīm izlikts. la la laaa.
nopietnās un nenopietnās izrādēs. galvenajā lomā Viņa .."

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Laiku nedrīskt izšķiest akmenim

Ko tu slēpies? Vai tev nav vientuļi vienam? Aiz tā aizsega šovakar?!
Retais tik bija ticis tev klāt. Es varu saskaitīt tos cilvēkus. Neviens neko daudz par tevi nezin. Tikai tā. Apmēram. Kāds izskaties. Un varbūt vēl kaut ko. Bet kas tevī iekšā? Ko tu diez slēp? Kas zin?
Es domāju. Kaut kas maģisks tur ir. Kaut kas īpašs. Valdzini ar savu spožumu. Es ilgi jau vēroju.
Bet pienāks tāda diena, kad atklāsies viss. Visu zinās par tevi. Nekas nestāv uz vietas. Dzīve iet uz augšu. Tuvāk tev.

Šonakt nerādi savu seju, Mēness. Es trīcu. Es centos ieraudzīt .. Vairs nē! Pietiks!
Taisu savu logu ciet. Bet, ja tomēr .. tomēr spīdēsi logā, es redzēšu. Tad es vēlreiz padomāšu. Tagad vairs ne.