Gribas zināt, ieskatīties. Ja iznāktu, kā būtu? Varbūt ir nevajadzīgi domāts?
Man svarīgi.
Bet kopumā, tā vien liekas, ka es kārtējo reizi esmu visu pārspīlējusi. Tas man dabas dots talants.
Un, ja arī tā. To skaidroju ar tām patīkamajām, ... sajūtām, kas bija un kuras ir atceroties.
Jā, jā jā! Es esmu trakoti emocionāla. Ir mirkļi, ko aizmirstu, un ir mirkļi, kuros kavējos, nelaižu prom. Ilgi. Vienīgi žēl, ka neizdodas atstāt emocionālas personības iespaidu, bet gan safanojušās skuķa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru