Prāts tik matemātikā un fizikā vajadzīgs. Varbūt vēlāk kaut kur vairāk, bet vēl jau nē. Ja nu pēc kādiem gadiem 10-13, kad par kauliem, bērniem, suni un māju būs jāuztraucas. Tagad tik ar savu jūtu pasauli dzīvot.
Tā pār prātu valda, ar to vienmēr esi patiess. Ar to var tik pat daudz un vēl vairāk sasniegt. Bez liekuļošanas, melošanas, naida, savtīguma. Tā padara cilvēku par interesantu visiem, tā padara skaistu, tā pievelk. Un nav tiesa, ka ar to vien dzīvojot, tu sevis ierobežošanu nepazīsti. Tā nu dien nav!
Kādu dienu tu pamosties un apjēdz, ka nekur negribas iet, gribas savā istabā uz palodzes pie mīļākās mūzikas dzert tēju, lasīt grāmatu vai nu ko tai brīdī kārojas. Re, tā pasaule zin!
Tā pasaule ir interesantāka un krāsaināka. Daudz vairāk smaida. Daudz vairāk mīļuma, mīlestības un atklāsmes. Tā vairāk iepriecina, tā liek būt laimīgam, tā māca just un izrādīt jūtamo!
Met malā to nopietnību! Atrodi sevi! Dzīvo dzīvu dzīvi! Ejam pļavā, mežā, ejam gar jūru?!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru