20. februāris 2009.
23:15
Būtu katra diena man tāda...
Rīts. Bez sapīkušas un nogurušas sejas grimasēm. Bez ilgās stāvēšanas pie spoguļa un drēbju skapja. Zaļā tēja un `nieki` brokastīs. Ar mīļākajām, siltākajām drēbēm, smaidu un pofigēnu uz skolu.
Skolas solā sēžot, darbojas prāts, nenāk miegs, nekas nekaitina. Negribas gulēt. Viss liekas interesanti.
Apkārtējie liekas neitrāli, normāli-tādi, kas nesaista un neizraisa negatīvas emocijas.
Vēlāk, ejot uz māju pusi, jebkādi laikapstākļi liekas forši. Pietiek naudas, lai ieietu veikalā nopirkt Mangalīti. Kājas, rokas un seja nesalst. Neliekas nogurdinoši kāpt augšā uz dzīvokli pa daudzajiem pakāpieniem.
Mājās ieejot, nav problēmu, ir vēlme ievest kārtību. Siltās vilnas zeķes, jau glīši sakārtotas uz gultas, gaida pēdas. Ūdens priekš tējas uzkarst ātri un vēlās, mammas sagatavotās, pusdienas atrodamas ledusskapī. Ģimenei nav problēmu. Mācības-nekas nav jāmācās* Brīvs vakars-izklaide, tikšanās, prieki un piedzīvojumi. Iemīļotais seriāls. Duša. Salds miegs, pozitīvi sapņi un atkal veiksmīgs rīts... (Laimes hormōni pāru pārēm!)
Liekas varen`labi, pat nedaudz slimīgi-pedantiski labi.
(iesvilpjam visam, vienalga, atslābstam!)
Katram ir savas ideālas dzīves plāns `un` vai `vai` sapnis, pēc kura VAR(!) dzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru