Man patīk savā prātā visu ko apcerēt, tik slinkums pierakstīt vai arī nav tā papīra pa rokai! Dažreiz nāk tādas zelta domas, kuras it kā vēlāk izlikšu skatāmā materiālā, bet vēlāk - 'kur tās palikušas?', tāpat, kā sapņi aizmirstas, kad esi atvēris no rīta acis.
Tā nu es šodien pirmo reizi, savas pārdomas uz vietas pierakstīj, no ģeogrāfijas klades izplēšot lapu, izvelkot zīmuli un tur pat autobusā sāku aprakstīt vīrieti ar želējā salipušiem matiem, par tantiņu mazu smalciņu, kas pēc More cigaretēm nesa un kārtīgu, uzpucējušos omīti blakus solā. Diez viņi juta, ka rakstu par viņiem? Noteikti domāja, ka kādu algebrisku nevienādību risinu.
Bet nu jā, no manis varēs sagaidīt īsus, garus ierakstus, I.Ziedoņa dzeju, citātus, dziesmas, kas nes pauri nost un bilžu galerijas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru