Izraksts no telefona īsziņu melnrakstiem

11. SEPTEMBRIS, SESTDIENA

Braucu. Pulkstens 8.23, nesaprotu, kur jaunie cilvēki brauc, nesaprotu, kāpēc vecītis no pansionāta jau tik agri šņabi dzer. Galva tik dulla, tāda pati, kā pēc sienas krāsošanas, acis asaro, bet es braucu, lai vēl 6 stundas brauktu.
Vēl migla, saules nav, velk uz lietu, un es aizvien nesaprotu, kur viņi visi brauc.
  [9:34]
Mēs braucam. Busā neierasti sērīga noskaņa - esam mazākumā. Dievs dod, lai mēs uzvarētu ar to spēku, kas mums ir!
  [11:23]
Esam tālu. Kauguri. Iekāpj 5 meitenes. Neesam vairs mazākumā. Uzplaukst prieks. Busiņš čalo!
  [mājās]
Nekad iepriekš nedomāju, ka varētu priecāties par ziņu, ko saņēmu pirms pašas spēles. Šķiet, tā man to pacilātību un spēku deva cīnīties tai kartupeļu laukā. Cīnīties, ja ne par gūtiem vārtiem, tad par zilumiem gan, jā. Nekad ar tādu prieku azartu un atdevi nebiju spēlējusi. Ceļi zili zaļi sapampuši, rokas sasistas. Prieks!
[vakars]
Spēki atrodas, lai visu nakti un vēl turpmāko dienu bez nevienas miega minūtes izballētu. Sasodīti labi, visur noballētu..

Kaut kā pieaugusi un pavisam neatkarīga sajutos!:)  (pēc 11dienām +1, bet diez vai tas tā pēkšni visu maina. a ja nu?)