Bet tā jau tik mājās, jo visur citur mute jātur ciet [tas tā nedaudz pārspīlējot].
Filmai "Labā sieviete" tagad reklāma. Puisis, kas Megā iemīlējies teica, ka vīrīetis sievietei nevar būt tikai draugs.
Ja, tiešām??! Personīgi, es cenšos.
Sestdienas dienā esmu mājās un nekur citur negribu būt. Šodien daudz domāju. Gribas, ko pamainīt. Ko labu izdarīt. Tas man vienmēr, kā sevis apmierināšana bijis.
Sāku iet uz sestdienas lekcijām, precīzāk, pie Vaišļas. Interesanti. Daudzsološi. Dabūju kameru. Ir tikai jāsāk.
Tik jūtu, ka nav labi. Darbi jau plūst pāri man, bet rokas neceļas. Pēdējās dienās nav spēka. Tirpas skrien pār muguru, auksti sviedri sitās, galva smaga griežas, kājas ļodzās, pleci un kakls galīgi stīvs. Taču mana attieksme vismaz ir izkristalizējusies. Lai gan tik no vakarnakts, drīzāk no šī rīta.
Naktī atbraucu mājās, brīdī, kad citas reizes būtu palikusi un tik nakti sākusi izvest. Sapratu, ka man tā negribas, tā man nepatīk, tā es neesmu savā varā. Pār mani nevaldīs nevien cits ... nē, nevaldīs neviens, kas nedarīs laimīgu. Pirmais solis.
Un ir vēl pārītis nesakārtotu lietu. Taču manī nekad nav bijusi kārtība. Un haoss man patīk, bet arī tas jāpamaina.
Un es aizvien gribu riskēt un nelaist prom. Zinu, ka tā sevi par muļķi padaru, ka tā dēļ veltīgi dumības daru. Bet es gribu visu vai neko. Gribu savu mierīgu haosu. Es gribu vienu vienīgu. Jā, tomēr. Bet. Bet nezinu vai vajag .. Un mīlestību man vispār nepieminiet. Gribu veidot kaut ko veci jaunu un nezināt, kā to sauc. Vai tā tā pati mīlestība, vai plika kaisle, vai draudzība?!
Viss pārāk ātri griežas, man no karuseļiem slikta dūša metas.
_________________________________________________________
Kopā savilkums:
Vislabāk būt atšķirīgai.
Haosā ir sava vieta kaifam, attiecībām un .. un .. man nav ne jausmas. Ja ir kāds, kura dēļ darīt, tad sagāzīšu kalnus un kaut vai būšu Muhameds.
Jā, laikam tomēr esmu slima. Norakstīšu šo uz blakusparādībām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru