Tev, Piemīlīgais: Iemācies! Izstāsti, lūdzu! Tā, lai nav lieki vairs jādomā. Jo uz mani tik vārdi darbojas un nekas cits.
Es sēžu nesatricināmā gaisotnē. Tādēļ nemiers ir iekšā manī. Atkal.
Tā tad, kad jūtās, ka kaut kam neesmu pielikusi punktu. Es nemāku likt punktus, man bail no tiem. Es vēlētos, lai nekas nekad nebeigtos. Mani biedē pārmaiņas. Man patīk pārmaiņas. Un vienmēr pēc jauna alkstu, taču, lai kas jauns varētu sākties ir jānobeidz kas cits. Jā!
Bet varbūt es negribu to visu beigt. Tik spiedīgi. Nēeeeeee, es negribu. Lai liek punktu Viņš. - Tādēļ, ka es pati vislabāk sevi mānu. Es iztēlojos, ka punkti nav punkti. Tie tikai iepauzē. Bet, patiesībā? Tā nemaz nav.
Pietrūkst. It kā cenšos, cik spēka pretoties. Bet, kā var pretoties, ja to nemaz nevēlies? Pretojies tik tādēļ, ka vajadzētu ...
#Un es jau teicu, ka neprotu tos likt, drīzāk, neņemu vērā. Un tas nenozīmē, ka atzīstu savu nemākulību. Es atzīstu, ka negribu - . !!!
... un es nevaru izskaidrot kāpēc! varbūt nevaru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru