Auksta dvēsele

Iedūrās tā doma, kas šai tekstā ievīta:

Laikam tev sāk pietrūkt gaisa,

Būs man jāatver plašāk logs.

Manis tikko radītā glezna

ir ne visai izdevies joks.

                                                               /Dons-Kolekcionārs/

Šodien sajutu, ka tāda rutīna maziņa paspējusi ieieties. Nu un tā kā jau 24.09.10. nosolījos sev ''try a new life without you'', tad šodien to atcerējos, un tas mani uzvedināja uz skumīgām latviešu dziesmām. Klausoties gandrīz katru Dona skaņdarbu, jūtu kādu saistību tajā ar sevi. Patiesībā, viņš ir pavisam labs. No Talantu Fabrikas laikiem, ui, kā audzis!

Smuki, smuki tie teksti. Nav tādi kaili, bet gan samudžināti. Tādi, kurus saprot tie, kas izdzīvo to, par ko dziedāts.

Kolekcionārs
Ja tu man esi
Tukšums
Leila
#Vēl nav tik vēls

Svieciens RUDENĪ - manā skaistākajā gadalaikā!

Mūzika, kura sāp līdzās

Kopš 2004.gada Ziemassvētkiem man ir tāds disks, jau diezgan saskrāpēts, kas no skapja tiek izvilkts, kad ir pavisam bēdīgi, kad ir drausmīgākās dusmas, kad sāp, kad nezinu, ko darīt!

..un tad es dziedu! Un tad es izraudos. Un tad man paliek labāk!

Paklausīties un lejuplādēt :
The time has come - http://www.foxplay.biz/?m=m...
Sen tu lūdz - http://www.foxplay.biz/?m=music&q=...
Stils nevainīgs - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Blind actor - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Young heart sweet -  http://www.foxplay.biz/?m=music...
Četras sienas - http://www.foxplay.biz/?m=musi...
Little baby - http://www.foxplay.biz/?m=musi...

bez izņēmumiem, palika labāk arī šoreiz

Nekas vairs nebūs tā

Neviens tevi tā nemīlēs, kā es mīlēju (vēl mīlu?)! 

Un es nedomāju to tā, cik stipri, jo vai tad var, kaut kā izmērīt?!
Es to tā sarežģītāk..

Veca draudzība nerūs

30.,31. JŪLIJS

RŪTAS

   Kalendārā pie 30.jūlija man stāv ierakstīti daži vārdi: Rūta, mopēds, 7l, ceļš, Klāvs, rīts. Tas vien to vakaru neraksturo, bet rosina man atcerēties, kā braukājām ar to pusdzīvo mopēdu, kā gājām savas bērnības takas, kā sēdējām, pļāpājām un pārsteidzām ar saviem piedzīvojumiem. Vēl līcīši un kisiņi Pāces centrā. Tumša, tumša nakts. Tad vēl bija tik silts, ka pus četros no rīta maiciņās staigājām. mm

   Aina acu priekšā, kā guļam blakām uz ceļa ar skatu zvaigznēs. Viss griežas un līst lietus. Tad tā draudzības saikne man pavisam stipra likās. Aizvien liekas!

   Un vēl! Cik es laimīga nākošajā rītā tos 10km soļoju mājās. Es tiešām staroju..

Rūčumiņ, gaidu tevi atkal ciemos. Es apsolu saņemties, laboties un aizlaist ar pie tevis! ;p

Piektdienas dienas

10. SEPTEMBRIS

Mēs strādājam un atpūšamies vienlaikus!

Kitij, bija forši. Tās krācītes bija foršas un zem tiltiņa pavisam forši.. ;D

17. SEPTEMBRIS

Pa priežu mežu skraidot, svaigu gaisu elpojot, vesels kļūst.

Braucām pēc brūklenēm, bet to tur galīgi maz bija. Tik panašķēties!

Pirmo reizi dzīvē. Tādas man tik grāmatās bija redzētas.

Vienas vienīgas mušmires man ceļā. Bet skaistas!

Tevi… nu jā un varbūt pat ļoti

Ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass.

Bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu.

Tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos.

Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti.

/Imants Ziedonis/

*Man pats mīļākais un skaistākais. Rudens mm. Jau jūtās mm. Dāvinu sev dzimšanas dienā! (7dienas un +1)

Līdz manis iedomātam ideālam..

   Man istabā top uzlabojums. Nu tas tad, kad iedvesma (dažas reizes gadā vai dažas reizes nedēļā). 

Siena krāsu mainījusi. Koks vēl, kas gadu jau krāsojas, kā īstie, gadalaikiem mainoties.. nu tā kaut kā.

Kas?Ko?

  Kaut kam gatavojos, kaut kā dēļ atpūšos. Kaut ko gaidu. Nav jausmas ko..

Ierastā, pašu kaltētā piparmētru tēja ar medu un šokolādes cigarella uz manis pašas istabas palodzes, šovakar!

Šodien Gētē urbjos

#Pār visiem likumiem stāv viens: neatlaidīga cenšanās uz augšu, cīņa pašam ar sevi, nekad nerimstoša cenšanās pēc lielāka dvēseles cēluma, pēc augstākām atziņām, pēc mīlestības.

#Ja jūs pret cilvēku izturētos tā... it kā viņš būtu tāds, kādam tam jābūt un kāds tas varētu būt, tad viņš arī kļūtu tāds, kādam tam jābūt un kāds tas varētu būt.

#Mīlestība neraizējas par to, kas bijis: uzliesmojusi spēji un apžilbinoši kā zibens, tā neko negrib zināt nedz par pagātni, nedz par nākotni.

#Tomēr lielākā laime dzīvē un lielākā veiksme ir labs noskaņojums.

#Vīrietis sākas ar cieņu pret sievieti.

Izraksts no telefona īsziņu melnrakstiem

11. SEPTEMBRIS, SESTDIENA

Braucu. Pulkstens 8.23, nesaprotu, kur jaunie cilvēki brauc, nesaprotu, kāpēc vecītis no pansionāta jau tik agri šņabi dzer. Galva tik dulla, tāda pati, kā pēc sienas krāsošanas, acis asaro, bet es braucu, lai vēl 6 stundas brauktu.
Vēl migla, saules nav, velk uz lietu, un es aizvien nesaprotu, kur viņi visi brauc.
  [9:34]
Mēs braucam. Busā neierasti sērīga noskaņa - esam mazākumā. Dievs dod, lai mēs uzvarētu ar to spēku, kas mums ir!
  [11:23]
Esam tālu. Kauguri. Iekāpj 5 meitenes. Neesam vairs mazākumā. Uzplaukst prieks. Busiņš čalo!
  [mājās]
Nekad iepriekš nedomāju, ka varētu priecāties par ziņu, ko saņēmu pirms pašas spēles. Šķiet, tā man to pacilātību un spēku deva cīnīties tai kartupeļu laukā. Cīnīties, ja ne par gūtiem vārtiem, tad par zilumiem gan, jā. Nekad ar tādu prieku azartu un atdevi nebiju spēlējusi. Ceļi zili zaļi sapampuši, rokas sasistas. Prieks!
[vakars]
Spēki atrodas, lai visu nakti un vēl turpmāko dienu bez nevienas miega minūtes izballētu. Sasodīti labi, visur noballētu..

Kaut kā pieaugusi un pavisam neatkarīga sajutos!:)  (pēc 11dienām +1, bet diez vai tas tā pēkšni visu maina. a ja nu?)

I.Z.,Piparmētru tēja

    ''Vislielākā bauda ir vērot cilvēkus,'' teica Stendāls. Bet, ja skatās no augstāka skatpunkta, tad gluži tāpat, kā vērot viņu uzvedības, viņu domāšanas modeļus. Gēte un Kamī... Var izlasīt, kā viņi modelējuši cilvēku darbības veidus šai pasaulē.
    Gēte:''Pār visiem laikiem stāv viens: neatlaidīga cenšanās pēc lielāka dvēseles cēluma, pēc augstākām atziņām pēc mīlestības.''
    Bet Kamī? Kamī: ''Vajag tikai sākt soļot uz priekšu tumsā, mazliet taustoties, un mēģināt vienīgi darīt labu.''
Abi gudri. Abi labi. Tikai Gēte runā no augstā ''Hennessy'', Kamī - no mūsu apakšējā - ''Dzērveņu liķiera'' plaukta.
    Un tomēr vēl ir trešais - visu aptverošais runātājs un teicējs. Jāmeklē runāt ar to.

Camp in Lithuania

28. JŪNIJS - 2. JŪLIJS

Esmu es Latvijos mergaite un negribētu būt Lietuvas meitene, 

tāds man tas secinājums pēc šīs nometnes!;D

Jāņa meitas

 23. UN 24. JŪNIJS

Prieks, ka tepat laukos svinēju Jāņus. Te vismaz tā īstā smarža un sajūta. 

Siers un alus. Milzonīgs ugunskurs. Noskaņa. Prieks. Miers. Rīts!

ma mammī!

Bauska - Iecava - Ķekavas aplis - Baloži - Rīga - Murjāņi - Stelpe - Valmiera - Brenguļi - Valmiera - Ķekavas aplis - Bauska - mājas, mīļās mājas!

18. UN 19. JŪNIJS

Man patika, pat ļoti patika. Cikos mēs stopēt sākām es neatceros, bet nu līdz Valmierai tikām 6h, bet atpakaļ nedaudz vairāk kā 2h. Celtnieks, precēts krievu pāris, Uldis Dumpis, baigais čalis-neatceros, kas viņš bija, LU lektors, polis, policists ar netrafarēto mašīnu un pazīstams puisis! Tā mēs aizlaidām un atlaidām. Tas saucās, ka braucām uz izlaidumu. Nu jau biju azartā un ne vienu vien reizi pa vasaru ar stopiem braukāju.  

Galvenais, īsto ceļa biedru! :)

Mežotne ballītēe

11. UN 12. JŪNIJS

Baļļuks varēja būt dikten labs, bet bija tikai labs, jo radās daži čēpē. Lietus un bērkoņi, zibeņi gandrīz netraucēja. Bija vikingu māja, ugunskurs, 13cilvēku kompānija. Bija arī teltis, kuras nevajadzēja. 

Galvenais, mēs savācāmies pilns busiņš, aizbraucām un palikām. Tā teikt, diezgan cilvēcīgi, ar vakara pļāpām, gulēšanu busiņā, agra, agra rīta peldi, pastaigu pa pilskalnu.. Chill

 

BET MAN PATIKA RĪTS VĒL VAIRĀK KĀ VAKARS!:)

Rīga - Bulduri

3. UN 4.JŪNIJS

Braucu, lai sakārtotu domas, nomierinātos. Taču tā vietā es pavisam aizmirsos un lieliski pavadīju 2 dienas ar draudzeni, klaiņojot pa Rīgu un gulšņājot pie jūras!

Brīdis, kad man vasara sākās!

2.JŪNIJS

Pulkstens ap kādiem desmitiem vakarā. Es izeju ārā un viss tik skaists. Tādas neaprakstāmi ugunīgas debesis gaisā un dūmakaina tumsa virs zemes.

Pa seju!!

Atliek vienreiz būt bravūrīgai, ar baru aiz muguras un nosaukt skuķi vārdā, kas viņu vistiešāk, manuprāt, raksturo, lai debesis virss manis savilktos un sāktu bliezt ar zibeņiem pa maniem nerviem no visām pusēm. 
Par to vienu vienīgu vārdu es atbildētu - ja bļautu uz manis, es klausītos, ja sistu es miera stājā stāvētu. To būtu pelnījusi. Bet, kamdēļ tās pārējās orģijas, neticamie stāsti? Es jau kā necilvēcīgs pasaku varonis sāku justies. Neesmu es tik liela dzīves baudītāja. Miers mani raksturo un vēl klusas uzdzīves, nevis tā dullā trakošana, kurā iekļauta visa kā pamēģināšana, ar visu ko.
Visas mazās muļķības es pēcāk nožēloju, bet nu tādus jokus es neesmu strādājusi. Un vēlreiz - es neesmu mežonis`!
Labāk ar dūri pa seju būtu dabūjusi, nekā tai visā klausījusies. Bet nu, neviens nav teicis, ka vēl nedabūšu. ;D

Man mīļākā pilsēta!

17. un 18.jūlijs

Tik satriecoši lieliski pavadītas divas tveicīgas vasaras dienas ar ūberforšiem cilvēkiem. Klaiņošana, pētīšana, atpūta, skaistums, tumsa, dejas, rumba, oficiants, uguņošana - līdz traki beigtai mugurai nodots! Pašai prieks. Laikam būs jāievieš kā tradīciju, jābrauc katru gadu uz Kuldīgas svētkiem. Laižam tad, ja?!

Neatminamās mīklas!

 Tu man teici, ka viens cilvēks otram mūžam paliks mīkla. Bet man gribas, lai nedaudz, tikai mazliet atkailini savu noslēpumainību.
  Es zinu, ka tu kaislīgi mīli būt neprognozējams. Nu lūk, te ir iespēja satriekt visus vai tikai mani vienu, jo es aizvien neticu, ka tu varētu ļaut sevi izprast kaut mazliet. Taču es tomēr ceru..

Klausos:

 Madcon - Glow http://www.youtube.com/watch?v=7qNceBF2b0E

Pirmoreiz..

Nav ne jausmas, kā tā skaisti iesākt savu blogu.

Man patīk savā prātā visu ko apcerēt, tik slinkums pierakstīt vai arī nav tā papīra pa rokai! Dažreiz nāk tādas zelta domas, kuras it kā vēlāk izlikšu skatāmā materiālā, bet vēlāk - 'kur tās palikušas?', tāpat, kā sapņi aizmirstas, kad esi atvēris no rīta acis.
Tā nu es šodien pirmo reizi, savas pārdomas uz vietas pierakstīj, no ģeogrāfijas klades izplēšot lapu, izvelkot zīmuli un tur pat autobusā sāku aprakstīt vīrieti ar želējā salipušiem matiem, par tantiņu mazu smalciņu, kas pēc More cigaretēm nesa un kārtīgu, uzpucējušos omīti blakus solā. Diez viņi juta, ka rakstu par viņiem? Noteikti domāja, ka kādu algebrisku nevienādību risinu. 
Bet nu jā, no manis varēs sagaidīt īsus, garus ierakstus, I.Ziedoņa dzeju, citātus, dziesmas, kas nes pauri nost un bilžu galerijas!