Ved meiteni pie prāta! Atklāj reālo pasauli!

 

 Gribas zināt, ieskatīties. Ja iznāktu, kā būtu? Varbūt ir nevajadzīgi domāts?

 Man svarīgi.

Bet kopumā, tā vien liekas, ka es kārtējo reizi esmu visu pārspīlējusi. Tas man dabas dots talants.

Un, ja arī tā. To skaidroju ar tām patīkamajām, ... sajūtām, kas bija un kuras ir atceroties.

Jā, jā jā! Es esmu trakoti emocionāla. Ir mirkļi, ko aizmirstu, un ir mirkļi, kuros kavējos, nelaižu prom. Ilgi. Vienīgi žēl, ka neizdodas atstāt emocionālas personības iespaidu, bet gan safanojušās skuķa.

Patīkami bija. Gribas vēl?!
 Bet..Emociju sastrēgums:
Sasaldēts. Klusums. Miers. Apdomāšanās. No vienas puses.
Visu gāžu, ārdu, ballēju. No otras puses.
 Jo..Nezinu. Nezinu. Nezinu. Nezinu. Nezinu. Tevi.
 Taču..Pasaule ir viena, un šā vai tā mums kopā uz tās jādzīvo. Ignorējot. Interesējot. Vai? Ienīstot!

[20.01.2011.: Aizvien par to pašu, tas pats stāsts. Tikai citi iemsli fonā. Smagāki.]

!?

Kam man dzīvot skaistāk?

Es mīlu ar sirdi.

Ziemassvētki

Es vēlu :

Lai mīļi, balti, maigi, priecīgi, ģimeniski, patiesi, koši, pasakaini..

Lai top skaidrība - apgaismība, piparkūkas un dāvanas.

Lai sirdij silti, lai vientuļi nav. Lai smaids sejā un dzirksts acīs.

Lai dusmas, bailes un bēdas gaist.. Lai dvēselei silti!

Pamatā nepieredzējusi neziņa

 

Es mīlu magones, es mīlu Prāta Vētru, es mīlu Spogulīt, Spogulīt, es mīlu to, kas man ar šo visu skaisto saistās.

Gandrīz tā. Nē, tieši tā. Tāpat!

Mazliet nogurusi. Jā gan, nogurusi! Patīkami.

To papildina:
mīļums, prieks, sniegs, mūzika, aizrautība, interese, maigums, saziņa, vakari, tēja, sveces, miers, miegs, ledus, slidas, piparkūkas, šampanietis, vīns, slapjas drēbes, seni draugi, jauni draugi, ģimene, atradums, filosofija, kautrība, aukstums, siltums iekšā, Ziemassvētki, dāvaniņas, rotājumi, mašīna, riepa, stadions, iesnas, vēlme, sapņi, aizdomas, bailes, cerības, neizpratne, labsajūta, mīlestība, laime, kaisle, pārsteigumi, mājas, skola, atzīmes.
:)
Florence & The Machine - Dog Days Are Over
 Kings Of Leon - Revelry
 The XX - Islands
Kings Of Leon - Radioactive
Kings Of Leon - The Face
Kings Of Leon - Pyro
Kings Of Leon - The Immortals
Kings Of Leon - Be Somebody

Idille?

  Vai viss ir tā, kā tam jābūt? Vai neesmu laikam priekšā, varbūt aiz muguras? Cenšos piedzīt? Nav jausmas, un to man nebūs zināt..
Atkal jau sākas ar pasaulīgām, visapteverošām domām, līdz ļoti personīgām, kur tikai es vai es un kāds! Tas viss manā galvā.
  Bet nu, lai kā arī būtu, sajūta, ka sevi mānu. Mānu ar pārlieku pozitīvu domāšanu. Šķiet, par daudz veselīga tā man ir. Nevaru novērtēt situāciju. Viss man tik skaists. Visā atrodu kaut ko, par ko varētu uzsmaidīt.
   Tagad. Tikko, kā pārnācu mājās. Snieg. Tas dara mani laimīgu. Mandarīni. Acis iemirdzās. Kakao. Silti!
  Pat pausauli, kurā mītu, sāku uztvert par ideālu. Lai gan liedzos pretī, kad šo rakstu, taču visi fakti par to liecina. Vispār, kā šo pasauli var ņemt par ideālu? Nu nē! Es sadalu labo un slikto - to izmetu.
mmm, bet vēl brīdi, lūdzu.. tā ir tik labi. Es jūtos to pelnījusi.
  Negribas jau atzīt, ka tā visa pamatā ir Kāds, jo tad es pati nebūšu to visu radījusi. Bet. Laikam jau.
Āaa, viss ir tik saražģīti. Man patīk, ka sarežģī. Es mīlu sarežģījumus. Vajag, lai kāds atšķetina.
  Zinu tik vienu. Domāju par vienu. Vai vajag vienu?  Kas notiek tā viena galvā?
Saprast vēlvienu tādu jucekli, kā pati es esmu, ir tik sarežģīti. Un man tā tas patīk. Ja vien vēl varētu no viena gala sākt atpiņķēt. Bet nu pat galu nevar atrast. Speciāli?!
Miljons. Vēl vērtīgāks. Kaut varētu nozagt! Pacīnīties, uzvarēt.
  Mācos turēties pretī, tik ļoti negribas visu sabojāt. Un tik ļoti gribas ļauties saviem impulsiem. mm Ļauties, bez runām rīkoties. Atminēties un smaidīt.. Izjust! Saprast! Saprast, ka tas dara laimīgu, ka tas, ko daru, ir tas, ko vēlos.
.....
nu ko vēl?
Sniegs mani apžilbinājis? Ziemassvētku smarža?
arī..

Klausos latviešos. Deem, nu tādi romantiķi! āaaa, man patīk.

Atliek iemācīties

Apburta sēžu, dzeru pie virtuves galda kafiju, netīšām ieurbusies viņā. Pārskatu domās vakara izdzīvoto filmu.
 Pēkšņi mans smaids apraujās.
Es iedomājos par to, ka nezinu kā rīkoties tālāk. Jautāju, ko man darīt!?
Viņa uz mani paskatījās ar aizkaitinātu skatienu un teica: ''Kāpēc vienmēr ir viss jāsabojā? Dzīvo mirklim, izjūti to, nododies tam. Izbaudi! Kāda jēga domāt, kas būs? Kam būs būt, tas arī notiks.''
  Apjukusi, apstulbusi sēžu līdz brīdim, kad saprotu, par ko viņa runā. Smaids atplaukst. Bailes, raizes, satraukumu atstāšu sniegā.
Kavējos mirklī.
   Kad pienāks tas 'tālāk', tad arī domāšu. Nebojāšu visu ar plānošanu, jo neparedzamajam 'tālāk' izdomātais plāns var galīgi nederēt, un mirklis var būt sagandēts veltīgi.
  Tātad, kur es paliku?! Šķiet, pie baudīšanas, mmmmmmmm....

Banalitāte sev netipiskā laikā vairs nav banalitāte..

Lai arī kādu laiku neko diži sakarīgu neesmu spējusi pateikt, es tomēr vēlos brīdināt.
Nav ilgi jāgaida, kad atkal dzirdēsim ik uz soļa dziesmas - All I Want For Christmas Is You - vārdus. Man tas liekas it kā banāli, lai arī ir laiki pienākuši, kad neko vairāk, precīzāk, neko citu cilvēki nevar vēlēties. Vispār svētki paši par sevi mēdz tādi būt.
BET! Kad kāds, kurš galīgi nav banāls, ko tādu saka, tad tas liekas tik trakoti patiesi, skaisti un mīļi. mmm. Lai arī nolietoti, bet gluži labi der!

 Vienmēr esmu mīlējusi orģinalitāti, tādus pašus pārsteigumus un vēl, turpinot tādā garā. Bet nu, es atzīstu, man banālisms arī sāk iepatikties. Laimīgs cilvēks kļūst banāls, un muļķis ir banāls; tas ir fakts.
Laimīga?! Ja jautā, kādēļ esmu tik smaidīga un kādēļ izskatos apjukusi.. Protams, ir prieks, sirdī siltums, mīļums, maigums un .. Savā veidā nozagta! :)
mmmmmmmmm

Tik daudz ko gribas izkliegt:
Āaaaaa!
Es mīlu sniegu! Es vēlos sniegu!
Es mīlu apjukumu!
Es mīlu to dīvaino, patīkamo sajūtu!
Es mīlu tos, kas liek man tā labi justies!
Es mīlu vakarus un naktis!
Es mīlu mīlīgumu!
es mīlu, mīlu, mīlu, mīlēšu...
mmmmmmm

Trakums, drīz jau varēs ballei posties, kleitu vilkt, piparkūkas cept, pušķot eglīti, just to ideālību, dāvināšanas prieku. mm   /no smaidīšanas jau vaigi sāk sāpēt/ :)