Yeah

Dīīvains, pavisam dīvains rīts..taču priecīgs!
Šodien ar manām mīļajām tiekos. Sen tā nebūs bijis, ka visas vienkopus sabrauc un vēl tam pie manis. mm
Gaidu, gaidu vakaru. Tik daudz ko runāt, tik daudz par ko smieties. :)

Jāa, manas mīļās

Today

The Kooks - Ooh La (tik jauka dziesmiņ)
Šonakt sapņoju, ka lidoju uz Angliju, precīzāk, uz Londonu. Bet, kas tālāk notika, es neatceros.
Šie puiši būs mani ietekmējuši ar savu smuko akcentu un angliskumu! :)

Šodienas plānā ir aizbraukt uz Uzvaru..
Lai jauka diena!

Tik labi, interesanti un jautri bijis

Sentimentālisms bieži apciemo

Rakstu es sev, un no citiem tas man ar slēpjams nav. Vienīgi var nesaprast un neinteresanti likties.
__________________________________________________________________
Jau trešā brīvlaika diena. Aizvien sēžu mājās. Negribas neko, gribas visu kaut ko. Es labprāt rudeni pabaudu, silti saģērbjoties, eju ārā, ar tēju sēžu uz palodzes un vēroju putnus, lasu kastaņus, eju ar vācu aitu pastaigā. Domāju, nedomāju. Smaidu un skumstu. Laikam vajadzētu ar kādu ko pasākt. Slinkums pašai sevi skubināt.
___________________________________________________________________
Ģitāra kā nomesta, akordu, dziesmu lapas pa gultu izkaisītas. Deg svece. Kūp tēja krūzē. Es tam visma pa vidu. Skan mierīga, man mīļa mūzika. Labās rokas pirksti ir zili, katrs pieskāriens klaviatūrai mazliet sāp. Sirds arī sāp. Pietrūkst tās gaismas, kas dzīvoklī, pietrūkst augstās trepes, pietrūkst Uzvara. Sailgojos pēc mājām, pēc vecā, pierastā. Atcerējos. Nostaļģija! Varētu aizbraukt, patiesībā, ļoti gribas atkal pa tām ieliņām, taciņām pastaigāt. Kopš vasaras nav būts. Jā, un tad man atkal sāpēs. Un man ir bail. Bailes no sirdssāpēm jaunām. Varētu kādu uzaicināt līdz..
____________________________________________________________________
Un jā, ar visu to mainīšanos, sava dvēseles cēluma celšanu esmu atgriezusies pie ģitāras, nedaudz pie bildēšanas, pie dzejas, pie dabas un mācīšanās. Mani atkal sāk saistīt viss it kā ikdienišķais, kas ir pat ļoti baudāms. Tas mani pašu ļoti iepriecina. Tik maz vajag, lai būtu priecīgs, laimīgs. Bet nu vienam priecāties ar nav interesanti. Visi kā tādas vecas rudens sēnes.
___________________________________________________________________
Pēdējās naktis tik skaistas, gaišas, smaržīgas un klusas. Žēl, ka nav kāds kaimiņš tuvumā, ar kuru vēlā vakara stundā varētu iziet pabaudīt.. Man vienmēr naktis un agri, agri rīti, kuros nav jāsteidzas itin nekur vairāk patikuši kā dienas. Dzīvotu Mārtiņš tuvāk, es noteikti vakar ap pusnakti būtu pēc tā piena kafijai aizgājusi un vēl kopā to iedzērusi..
___________________________________________________________________
Sajūta, ka manī divas personības vai arī viena ar vēlmju maiņām mīt. Tā ir! Gribu mieru, klusumu, divvientulību, mūziku; negribu klusumu, gribu kņadu, drūzmu, ballīti. Diennakts viņām abām uz pusēm sadalīta.

Sasodīts! Sasodīts! Man patīk dzīvot. Man patīk meklēt savu harmoniju. Ārprāts, kā gribu to atrast, jo tad man šādi prātā nebūs jājūk..Es bez harmonijas nevaru. Ar ko kopā, lai rada to?!  mmm piparmētru tēja!
___________________________________________________________________
Jā, laiciņu, kā nebija rakstīts, jo devos un dodos pa pasauli, raujos uz pusēm, lai aizmirstos, lai liktu ko vietā, lai sāktu ko jaunu. Labāku. Ir jau ir vairāk prieka, smiekli, vairāk baudīšan. Zinu tagad arī to, ka tā nešpetnākā bauda visu padara interesantāku, bet dažkārt - tik interesanti, ka galva par traku sāk griezties un vēderā kņud. Tas, ja par daudz. Un, ja par daudz, tad es vairs nepatīku sev, un man ir kauns. Tā 22.oktobra naktī es pēkšni kļuvu skaidra un sāku domāt, ko pie velna es daru. Alko, cigarettes, gandža. Man to tik daudz nevajag. Es labāk eju karuselī griezties vai gaidu tās jūtas, kas visu kājām gaisā apmetīs.
___________________________________________________________________
Bet nu jā, tas viss man kā piedeva. Bišķīt garšvielas asākai garšai, bet, ja par daudz, tad nav labi vairs. Ak vai, nu kāpēc garšas kārpiņas pie visa tik ātri pierod?! Kāpēc es pati pie visa pierodu un, ja vaļā vajag tikt, netieku?

ŠODIEN

     Šodien -

Man ir foršs opis, kurš itkā ēst nemāk taisīt, bet tomēr ar pankūkām pēc skolas sagaida.
Man ir kaitinošs brālis, kurš var piektdienās neiet uz skolu, bet man, protams, jāiet.
Man ir ūbergādīga un mīļa mamma, kas mīl mūs!
Man ir smieklīgas draugi, kuru dēļ es smejos.
Un man ir sastiepta ahileja, kuras dēļ ar kruķi lecu.

Jūtu pasaule pār prātu valda

.. prātīgākam, apdomīgākam būt! Nē, nē, tas nekam neder!

Prāts tik matemātikā un fizikā vajadzīgs. Varbūt vēlāk kaut kur vairāk, bet vēl jau nē. Ja nu pēc kādiem gadiem 10-13, kad par kauliem, bērniem, suni un māju būs jāuztraucas. Tagad tik ar savu jūtu pasauli dzīvot.
Tā pār prātu valda, ar to vienmēr esi patiess. Ar to var tik pat daudz un vēl vairāk sasniegt. Bez liekuļošanas, melošanas, naida, savtīguma. Tā padara cilvēku par interesantu visiem, tā padara skaistu, tā pievelk. Un nav tiesa, ka ar to vien dzīvojot, tu sevis ierobežošanu nepazīsti. Tā nu dien nav!
Kādu dienu tu pamosties un apjēdz, ka nekur negribas iet, gribas savā istabā uz palodzes pie mīļākās mūzikas dzert tēju, lasīt grāmatu vai nu ko tai brīdī kārojas. Re, tā pasaule zin!
Tā pasaule ir interesantāka un krāsaināka. Daudz vairāk smaida. Daudz vairāk mīļuma, mīlestības un atklāsmes. Tā vairāk iepriecina, tā liek būt laimīgam, tā māca just un izrādīt jūtamo!

Met malā to nopietnību! Atrodi sevi! Dzīvo dzīvu dzīvi! Ejam pļavā, mežā, ejam gar jūru?!

Esi man tā, lai es jūtu...

19. aprīlis 2009.

18:25 (kopdarbs)

Sveiks!

Zini, Mīlīt, atkal sapņoju, ka esi mans. Un ne vien sapņoju, bet ceru, ka drīz būsi..
Es labprāt dodu Tev savu iekāri, savas domas, nākotni un visu, ko vēl varu dot. Bet Tu? - Tu (Viltnieks!) man dod tikai smaidu (pagaidām ar to man arī pietiek). Drīz man nepietiks ar mazumiņu, ko ieguvu, saņēmu toreiz - man vajadzēs vēl. Vēl Tevi!
Tu saproti mani? Vai Tevi vairāk, vai vispār nemaz.
Sazin, ko Tu domā tagad, jo zinu, ka atkal tikai smaidi. Eu, vecīt, nu nav Holivuda! Runā ar mani! Rīkojies! Tu tak zini, ka dari mani traku?!
Tikai tāpēc, ka esi tāds, manas domas neatstājas no Tevis. Es varētu sperties Tev pretī, virsū, bet nezinu vai gaidi to no manis, tādēļ pieturēšos pie teiciena 'Muhameds iet pie kalna, ne kalns pie Muhameda'.
Ō, tikko pamanīju, kā man ir atvēries kaktusa zieds. Atveries arī Tu man, manu mīļo Kaktusiņ*!

Un šos vārdus es Tev saku, lai tos pārlasītu: esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag Tev!

Tava Kārumniece

 /nu zinies, ārprāts!/ ;D

RECEPTE, kādai vajadzētu būt ikdienai.

20. februāris 2009.

23:15 

Būtu katra diena man tāda...
Rīts. Bez sapīkušas un nogurušas sejas grimasēm. Bez ilgās stāvēšanas pie spoguļa un drēbju skapja. Zaļā tēja un `nieki` brokastīs. Ar mīļākajām, siltākajām drēbēm, smaidu un pofigēnu uz skolu.
Skolas solā sēžot, darbojas prāts, nenāk miegs, nekas nekaitina. Negribas gulēt. Viss liekas interesanti.
Apkārtējie liekas neitrāli, normāli-tādi, kas nesaista un neizraisa negatīvas emocijas.
Vēlāk, ejot uz māju pusi, jebkādi laikapstākļi liekas forši. Pietiek naudas, lai ieietu veikalā nopirkt Mangalīti. Kājas, rokas un seja nesalst. Neliekas nogurdinoši kāpt augšā uz dzīvokli pa daudzajiem pakāpieniem.
Mājās ieejot, nav problēmu, ir vēlme ievest kārtību. Siltās vilnas zeķes, jau glīši sakārtotas uz gultas, gaida pēdas. Ūdens priekš tējas uzkarst ātri un vēlās, mammas sagatavotās, pusdienas atrodamas ledusskapī. Ģimenei nav problēmu. Mācības-nekas nav jāmācās* Brīvs vakars-izklaide, tikšanās, prieki un piedzīvojumi. Iemīļotais seriāls. Duša. Salds miegs, pozitīvi sapņi un atkal veiksmīgs rīts... (Laimes hormōni pāru pārēm!)

Liekas varen`labi, pat nedaudz slimīgi-pedantiski labi.
(iesvilpjam visam, vienalga, atslābstam!)
Katram ir savas ideālas dzīves plāns `un` vai `vai` sapnis, pēc kura VAR(!) dzīvot.

/āaah, cik forši tā bija. Vairāk, kā gads pagājis un es aizvien tā domāju!! Var tā! Tik savu prieka avotu, savu mīlestību atrast!/