"domu teātris te acīm izlikts. la la laaa.
nopietnās un nenopietnās izrādēs. galvenajā lomā Viņa .."

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Dziediet!

Biju es uz izrādi "Ziedonis un visums"(saite) un tagad, tikai pēc pāris dienām, atskārtu, ka man ļoti patika. Aizgrāba pa īstam. Nē, nu protams! Taču Imants Ziedonis. Asprātība un inteliģence. Klanīties viņa priekšā. Visiecienītākais man no rakstniekiem.

Un tā, jo vairāk eju, meklēju un iepazīstu, jo vairāk spēka rodu ..
Jo skaidrāk zinu, ko gribu es panākt un sasniegt. Dāvāt no sevis pasaulei. Latvijai. Nezinu kāpēc, bet pats svarīgākais šobrīd man dzīvē ir dot. Balstīt, darīt, lolot, labot, lai arī pašai brīžiem no šī visa kaut kas trūkst.
Varbūt arī tāpēc ..
Jo nopietnāk pieeju, jo skumjāk man paliek. Cilvēces attieksme kopumā ir stipri nievājoša, vienaldzīga. It kā neatbalsta, bet, šķiet, patiesība slēpjas tajā, ka darīt labu nav nemaz tik viegli. Gan garīgi, gan dažkārt arī fiziski. Arī radošam nu dien ir jābūt. Idejām, komandas garam un vēl un vēl ..
Taču es savam, citu teiktajam, NAIVAJAM mērķim ticu līdz sirds dziļumiem. Un zinu, ka visiem palīdzēt viens cilvēks nevar, bet, ja vienam vien - jau pasaule ir labāka.

Tā es naiva staigāju pa zemes virsmu. Un domāju, ko darīt. Problēma tik manī viena vienmēr bijusi - gribu es uzreiz lielu kalnu gāzt, bet tā laikam lietas neiet. Vispirms izzināt, kā ..

Uzdāviniet man lūdzu šo Imanta Ziedoņa biogrāfisko multimediju DVD (saite) 
un šo te arī -  Imanta Ziedoņa klausāmgrāmatu "Kukainīt, re, kā saule spīd"(saite)
Jauna apmātības ēra ir sākusies!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru